Migrēna ir viena no visbiežāk sastopamajām neiroloģiskajām saslimšanām, kas skar gan sievietes, gan vīriešus. Tā izpaužas ar spēcīgām galvassāpēm, bieži vien pavadošām sliktu dūšu, gaismas un skaņas jutīgumu, kā arī redzes traucējumiem jeb auru. Lai gan migrēnas ārstēšanai bieži izmanto medikamentus, arvien vairāk pētījumu pierāda, ka uztura bagātinātāji migrēnai var būt efektīvs papildinājums profilaksē.
Šajā rakstā apskatīsim populārākos zinātniski pētītos uztura bagātinātājus, kas palīdz mazināt migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti.
1. Magnijs migrēnas mazināšanai
- Iedarbošanās: Magnijs palīdz nomierināt pārslogotu nervu sistēmu, bloķējot kādu neiromediatora (piem., glutamātu) pārmērīgu iedarbību. Migrēnas pacientiem bieži novēro zemu magnija līmeni, tādēļ pietiekama Mg deva var stabilizēt smadzenes un mazināt spazmas.
Deva: 400–600 mg dienā.
Ilgums pētījumos: galvenokārt 3–4 mēnešu periodi (8–16 nedēļas). Lielākā daļa klīnisko pētījumu analizēja migrēnas profilaksi, lietojot magniju apmēram 12 nedēļas.
Rezultāti: vairāki pētījumi ziņo par būtisku migrēnas lēkmju skaita samazinājumu un simptomu mazināšanos. Piemēram, viena grupa uzrādīja migrēnas dienu vidējo samazinājumu par 41.6% (pretstatā 15.8% placebo grupā) pēc 12 nedēļām magniju lietošanas. Sistēmiskajā pārskatā secināts, ka magnija profilaktiska lietošana var būt efektīva, lai samazinātu migrēnas biežumu. Magnijs arī var mazināt aurām raksturīgos fenomenu, jo tas novērš kortikālā strāvojumu izplatību.
👉 FitFactory.lv pieejams magnija bisglicināts, kas ir viena no labāk uzsūcamajām formām.
2. Riboflavīns (vitamīns B2)
Iedarbošanās: Riboflavīns ir vitamīns, kas nepieciešams enerģijas ražošanai šūnās. Pētījumi liecina, ka migrēnas pacientiem mitohondrijos (šūnu enerģijas ražošanas vietās) var būt disfunkcija. Riboflavīns (B2 vitamīns) veicina mitohondriju darbību un enerģijas apgādi smadzenēm, tādējādi stabilizējot šūnas un mazinot migrēnas uzplaiksnījumus.
Pētījumos lietotā deva: Tipiskā pētījumu deva ir 40 mg dienā.
Lietošanas ilgums: Efekts parasti vērojams pēc 3–6 mēnešiem nepārtrauktas lietošanas. Piemēram, Boehnke et al. (2004) atklāja, ka pēc 3 un 6 mēnešu lietošanas 40 mg riboflavīna dienā migrēnu biežums samazinājās no vidēji 4 dienām mēnesī līdz 2 dienām mēnesī.
Rezultāti: pēc 3–6 mēnešu lietošanas migrēnas biežums samazinās par aptuveni 50%.
👉 B2 vitamīna produktus iespējams atrast arī mūsu sortimentā.
3. Koenzīms Q10
Iedarbošanās: Koenzīms Q10 ir būtiska viela šūnu enerģijas ražošanā un spēcīgs antioksidants. Tā ir būtiska mitohondriju funkcijai — palīdz pārnest elektronus un nodrošina enerģiju smadzeņu šūnām. Papildinot ķermeņa Q10 līmeni, tas samazina šūnu oksidatīvo stresu un iekaisumu, kas saistīti ar migrēnu.
Pētījumos lietotā deva: Visbiežāk lietotas devas ir 100–300 mg dienā, bieži sadalītas vairākās devās. Daži pētījumi izmanto arī 400 mg vai vairāk, bet smagas blakusparādības reģistrētas nav.
Lietošanas ilgums: Efekts parasti tiek vērtēts pēc 3–6 mēnešiem. Garāka lietošana turpina uzlabot rezultātus, jo Q10 uzkrājas šūnās.
Rezultāti: Pētījumi rāda, ka Q10 var būt tikpat efektīvs kā daži medikamenti, samazinot lēkmju biežumu. Piemēram, sistemātiskajā pārskatā secināts, ka Q10 lietošana ievērojami samazina migrēnas lēkmju skaitu (vidēji par aptuveni 1.5 dienām mēnesī) un uzlabo vispārējo stāvokli. Cilvēkiem, kas lietoja 300 mg dienā, reģistrēja nozīmīgu uzlabošanos migrēnas biežumā.
👉 Skaties mūsu koenzīma Q10 piedāvājumu.
4. Melatonīns
Iedarbošanās: Melatonīns ir hormons, kas regulē miega un nomoda ritmu. Pētījumi rāda, ka migrēnas pacientiem bieži ir pazemināts melatonīna līmenis, it īpaši hroniskajā formā. Melatonīns arī darbojas kā spēcīgs antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis: tas nomāc CGRP un citas sāpju mediātoru darbības, regulē dopamīnu un citu smadzeņu neurotransmiteru aktivitāti. Turklāt tas uzlabo miega kvalitāti, kas cieši saistīta ar migrēnas kontroli.
Pētījumos lietotā deva: Visbiežāk lietota deva profilaksei ir 3 mg 30 minūtes pirms gulētiešanas. Dažos pētījumos izmantots arī 2–4 mg, bet 3 mg ir standarts daudzām pārbaudēm.
Lietošanas ilgums: Lai parādītos efekts, melatonīnu lieto vismaz 2–3 mēnešus. Daži pētījumi norāda, ka 8–12 nedēļas ir minimālais laiks, lai novērtētu efektivitāti.
Rezultāti: Klīniskie pētījumi rāda pretrunīgus, bet kopumā pozitīvus rezultātus. Piemēram, kontrolētā pētījumā melatonīnu (3 mg) salīdzināja ar placebo un valproātu (recepšu zāles): pēc 8 nedēļām pētnieki konstatēja, ka melatonīna grupa samazinājusi sāpju skaitu līdz 2.5 dienām mēnesī pret 3.8 placebo grupā (no sākotnējiem ~4.2 dienām. Tātad melatonīns bija būtiski labāks par placebo un tikpat efektīvs kā valproāts (recepšu zāles). Dažos citu pētījumu gadījumos vidējais migrēnas lēkmju skaits krītas par aptuveni 30–50% lietojot melatonīnu.
👉 Pieejams melatonīns labākam miegam un migrēnas profilaksei.
Kopsavilkums
Migrēna ir sarežģīta saslimšana, kas prasa individuālu pieeju. Tomēr pētījumi rāda, ka uztura bagātinātāji, piemēram, magnijs, riboflavīns, koenzīms Q10 un melatonīns, var būt nozīmīgs atbalsts, lai mazinātu sāpju biežumu un uzlabotu dzīves kvalitāti.
👉 Pirms uzsākt lietot uztura bagātinātājus migrēnai, konsultējies ar ārstu, lai atrastu drošāko risinājumu tieši Tev.
