Aminoskābes

KAS IR AMINOSKĀBES UN KAS NOTIEK TO DEFICĪTA GADĪJUMĀ?

Aminoskābes ir organiski savienojumi, kas sastāv no slāpekļa, oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Tās atrodas visā mūsu organismā – muskuļos, audos, kaulos, ādā un ķermeņa šķidrumos. Lai organisms spētu augt un attīstīties, tam ir nepieciešamas 20 dažādas aminoskābes.

Aminoskābes iedalās divās grupās – aizvietojamās un neaizvietojamās aminoskābes. Neaizstājamās aminoskābes cilvēka organisms nespēj sintezēt jeb izveidot pats, tāpēc īpaši svarīgi tās uzņemt ar pārtiku. Pārējās aminoskābes organisms spēj sintezēt pats no citām aminoskābēm.

Aminoskābju deficīts organismā var izraisīt imunitātes pasliktināšanos, gremošanas trakta problēmas, depresiju, auglības problēmas, palēninātu organisma augšanu un attīstību, kā arī citas, ar aminoskābēm saistītas, problēmas.

SPORTISTA PRIEKŠROCĪBAS AMINOSKĀBJU IZMANTOŠANĀ UN UZŅEMŠANĀ

Ja aminoskābes lieto pareizi, tās sportistam dod labumu izturības palielināšanā, ļauj ātrāk atgūties no noguruma, samazina muskuļu sāpes un uzlabo to atjaunošanas procesus, kā arī cīnās ar stresa situāciju pārvarēšanu.

Aminoskābes organismā tiek absorbētas 30 minūšu laikā. Tas nozīmē, ka ikviens sportists aminoskābes var patērēt brīdī, kad ķermenim tās ir nepieciešamas, tādējādi nodrošinot organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.

Aptuveni 40% neaizvietojamo aminoskābju, kas veido muskuļus ir BCAA. BCAA ir saražotās ķēdes aminoskābes – valīns, leicīns un izoleicīns, kas ķermenim dod enerģiju kustībai un samazina muskuļu bojājumus.

Tāpat neaizvietojamās aminoskābes var efektīvi stimulēt tauku zudumu, kas bieži vien ir izplatītākais iemesls, kādēļ cilvēki pievēršas fiziskajām aktivitātēm.

Sportista organisma papildināšana ar aminoskābēm var samazināt olbaltumvielu sadalīšanos un palielināt to sintēzi. Piemēram, fiziskās slodzes un stresa laikā ķermenis zaudē daudz glutamīna rezervju. Glutamīns var uzlabot imūnsistēmu, kā arī aizsargāt kuņģi un zarnas, tādēļ, lai novērstu dažādu traumu iespējamību, sportistiem šī aminoskābe būtu jāuzņem.

Uzņemot papildu aminoskābes, sportists iegūst vairākas priekšrocības – uzlabotu fizisko aktivitāšu sniegumu kopumā, muskuļu aizsardzību un ātrāku to atjaunošanos, kā arī veicina imūnsistēmas darbību.

NEAIZVIETOJAMĀS AMINOSKĀBES:

• Lizīns– neaizvietojamā aminoskābe, kas veicina audu atjaunošanos, uzlabo brūču un sasitumu dzīšanu, kā arī sekmē tauku dedzināšanu. Organisms pats to neizstrādā, tādēļ tā jāuzņem ar sabalansētu uzturu vai uztura bagātinātājiem. Lietošana: pa 1 tabletei 1 – 2 reizes dienā.
• Leicīns– neaizstājamā aminoskābe, kurai ir būtiska nozīme muskuļu augšanas procesos. Tā kā tā ir sazaroto ķēžu aminoskābe, leicīns ir būtisks uztura bagātinātājs, kuru lieto kultūristi. Līdzīgi kā citas sazaroto ķēžu aminoskābes, leicīns tiek pārstrādāts tieši muskuļus nevis aknās, tādēļ tam ir augstāka biopieejamība. Lai stimulētu muskuļu augšanu, uzņemiet 2,5 gramus leicīna aptuveni 30 minūtes pirms treniņa.
• Izoleicīns–  piedalās visa organisma audu sintēzē. Tas kalpo, kā enerģijas avots CNS regulēšanai. Izoleicīns regulē cukura līmeni asinīs,stabilizē enerģijas procesus,realizē hemoglobīna sintēzi,veicina muskuļu audu atjaunošanos, paaugstina organisma izturību, veicina audu dzīšanas procesus, regulē holesterīna saturu organismā.
• Metionīns – bezkrāsains kristāla veidā, kuri viegli šķīst ūdenī, ar specifisku un ne īpaši patīkamu aromātu.Metionīns samazina holesterīna līmeni asinīs, piedalās holīna, adrenalīna un kreatīna sintēzē, tas aktivizē imūno sistēmu, palīdz no organisma izvadīt toksīnus, uzlabo nieru un aknu reģeneratīvās funkcijas, attīra organismu no brīvajiem radikāļiem, novērš ādas un nagu slimības, mazina aptaukošanos, palielina spēkus un organisma tonusu. Metionīns mijiedarbojas ar olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem. Turklāt, tas labvēlīgi ietekmē fermentu izstrādi. Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.
• Fenilalanīns –  aromātiskā aminoskābe, kura ir olbaltumvielu sastāvā un ir sastopama organismā brīvā veida. No fenilalanīna organismā veidojas tāda svarīga aminoskābe, kā tirozīns. Šī aminoskābe palīdz hroniska noguruma sindroma ārstēšanai. Tas iedarbojas, kā dabīgs pretsāpju līdzeklis. Attiecīgi, ja organismā ir pietiekams daudzums fenilalanīna, tad mazinās tā sāpju slieksnis. Šī aminoskābe veicina normālu ādas pigmentācijas atjaunošanos. Fenilalanīns noder, lai mazinātu hiperaktivitāti.  Fenilalanīns palīdz nierēm un aknām no organisma izvadīt metabolisma blakus produktus. Šī aminoskābe uzlabo arī aizkuņģa dziedzera sekretoro funkciju.
• Treonīns –  nepieciešams pilnvērtīgam olbaltumvielu līdzsvaram. Šī aminoskābe uzlabo aknu darbību, stiprina imūno sistēmu, veicina antivielu izstrādi. Treonīns ir nepieciešams normālai sirds- asinsvadu un nervu sistēmas darbībai. Tas piedalās aminoskābes glicīna un serīna biosintēzei, kuras savukārt piedalās kolagēna izstrādē. Treonīns neļauj aptaukoties aknai, labvēlīgi ietekmē arī gremošanas trakta darbību. Treonīns palīdz cīnīties arī ar depresiju un palīdz dažādu alerģiju gadījumā, piemēram, kviešu lipekļa nepanesamība.
• Triptofāns – Triptofāns labvēlīgi ietekmē hroniskas sirds un asinsvadu slimības. Mazina atkarību no alkohola. Mazina insulta risku. Sievietēm atvieglo PMS. Uzlabo miega kvalitāti un mazina hroniskā noguruma simptomus. To pielieto ķermeņa masas mazināšanai un normālai augšanas hormona sintēzei. Tas piedalās arī B3 (niacīna) sintēzei. Triptofāns mijiedarbojas ar B6, B9 un C vitamīnu un magniju. Un tas labi sader ar pārtiku, kura ir bagāta ar ogļhidrātiem.
• Valīns– alfa- aminoizovalerīnskābe, kura ir viena no pamata izejvielām pantotēnskābes (vitamīns B3) un penicilīna sintēzei.   Valīns labvēlīgi ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu un CNS. Valīns piedalās audu sintēzē. Un kalpo, kā enerģijas avots muskuļu šūnām. Valīns neļauj kristies serotīna līmenim- laimes un laba noskaņojuma hormonam, regulē olbaltumvielu metabolismu, ir pilnvērtīgs enerģijas avots muskuļu šūnām, valīns nodrošina citu aminoskābju no proteinogēnu grupas absorbciju, palielina muskuļu koordināciju un pazemina jūtību pret augstumu, karstumu un sāpēm, llīdzsvaro slāpekļa saturu organismā. Valīns mijiedarbojas ar olbaltumvielām, polinepiesātinātajām taukskābēm, kā arī lēni absorbējamiem ogļhidrātiem.
• Histidīns ir aminoskābe, par kuru vēl aiz vien noris strīdi vai tā ir aizvietojama, vai tā ir neaizvietojama. Taču vairums mediķu un bioķīmiķu, šo aminoskābi ierindo starp neaizvietojamām. Tāpēc histidīnu nepieciešams uzņemt uzturā. Tā aizsargā mūsu organismu no radiācijas kaitīgās ietekmes. Tas veicina smago metālu izvadi no mūsu organisma. Palielina noturību pret stresu. Pastiprina imunitāti un paātrina organisma atjaunošanos pēc slimībām un traumām.

Nodrošinot ikviena sportista organismu ar neaizvietojamām aminoskābēm, būtiski palielinās sportista veiktspēja, izturība, stresa līmenis, muskuļu atjaunošanās ātrums un brūču dzīšanas procesi.

AIZVIETOJAMĀS AMINOSKĀBES:

• Glutamīns– šis augstākās kvalitātes uztura bagātinātājs sastāv tikai no vienas sastāvdaļas – L-glutamīna. Spējīga ne tikai regulēt nervu sistēmas darbību, bet ari regulē redoksreakcijas organismā. Pateicoties savām uztura īpatnībām, tā ir spējīga aktivizēt visas gremošanas sistēmas darbību, ieskaitot aknu, kuņģa, aizkuņģa, tievās un resnās zarnas darbību. Glutamīnskābe labi šķīst ūdenī un mijiedarbojas ar taukiem un to atvasinājumiem.. Šī aminoskābe lieliski saistās ar olbaltumvielām, kuras pateicoties šai skābei iegūst piesātinātu garšu. Glutamīns palielina muskuļaudu šūnas, pateicoties šūnu iekšpusē esošā šķidruma tilpuma palielināšanai. Tas arī kavē muskuļu katabolismu un stimulē jaunu olbaltumvielu struktūru veidošanos muskuļaudu šūnās.
• Alanīns– alifātiskā aminoskābe, kura atrodas daudzu olbaltumvielu un bioloģiski aktīvu savienojumu sastāvā. Alanīns pieder pie aizvietojamo aminoskābju grupas un tiek viegli sintezēts no slāpekli nesaturošiem ķīmiskiem savienojumiem un absorbējamā slāpekļa. Cilvēka organismā alanīns ir sastopamas divās formās- alfa un beta. Alfa alanīns ir olbaltumvielu struktūras elements, beta alanīns ir sastāvdaļa bioloģiski aktīviem savienojumiem, piemēram, pantotēnskābes. Pateicoties tam, ka alanīns piedalās antivielu ražošanā, tas veiksmīgi cīnās ar visiem iespējamajiem vīrusiem, kuri var nonākt cilvēka organismā, ieskaitot herpes vīrusu. Tas ir pielietojams AIDS, kā arī citu imūnās sistēmas saslimšanu un traucējumu ārstēšanai. Alanīns iedarbojas arī kā antidepresants, tas mazina trauksmi un aizkaitināmību, tāpēc to bieži pielieto psihiatrijas praksē.
• Asparginskābe– pieskaitāma aminoskābēm, kurām piemīt endogēnas īpašības. Tas nozīmē, lai arī asparagīnskābe ir atrodama dažādos produktos, to organisms spēj sintezēt arī pats. Zinātnieki ir noteikuši, ka asparagīnskābe cilvēka organismā var atrasties gan brīvā veidā, gan sasaistīti ar olbaltumvielām. Asparagīnskābe palielina darbspēju, piedalās imunoglobulīna sintēzē, ir nozīmīgs vielmaiņas procesos, palīdz atkopties noguruma gadījumā, palīdz iegūt enerģiju no sarežģītiem ogļhidrātiem, formējot DNS un RNS, deaktivizē amonjaku, palīdz aknām izvadīt no organisma ķīmijas pārpaliekas, pēc zāļu lietošanas, palīdz magnija un kālija joniem iekļūt šūnās.
• Prolīns ir aizvietojamā aminoskābe- tā sintezējas organismā pati, no produktiem, kurus lietojam uzturā. Īpaši labi tas sintezējas no glutamīnskābes. Gadījumos, ja organisms nespēj absorbēt pietiekami prolīna, to nepieciešams lietot kā uztura bagātinātāju. Prolīna vērtīgās īpašības nodrošina glikogēna izveidi un uzkrāšanos muskuļos un aknās, piedalās organisma detoksikācijā, uzlabo metabolism, stimulē hipofīzes darbību, piedalās vairogdziedzera un virsnieru dziedzera hormonu sintēzē, piedalās kolagēna un elastīna izveidē, veicina ādas un kaulu audu atjaunošanos, tiek izmantots brūču dziedēšanā, uzlabo gremošanas trakta darbību, normalizē asinsspiedienu, piemīt atsāpinošas īpašības, novērš galvas sāpes un locītavu sāpes, kā arī sāpes, kuras saistās ar mugurkaulu un menstruālās sāpes.
• Glicīns ir neatņemama sastāvdaļa galvas un mugurkaula smadzenēm. Glicīns mazina psihisko un emocionālo spriedzi. Labvēlīgi ietekmē vielmaiņu procesus un nodrošina normālu smadzeņu darbību. Glicīns uzlabo miega kvalitāti. Zinātniskie pētījumi uzrāda arī, ka glicīns mazina alkohola graujošo ietekmi uz cilvēka organismu. Neiroloģijā glicīnu pielieto, lai atbrīvotu cilvēku no muskuļu tonusa.
• Cisteīns ir aizvietojamā aminoskābe, var sintezēties organismā no serīna un B6 vitamīna. Nereti, kā sēra avots cisteīna sintēzei, var tikt izmantots sērūdeņradis. Cisteīns veicina gremošanas procesus. Turklāt tas neitralizē daļu toksīnus organismā. Cisteīns ir pieskaitāms antioksidantiem pēc tā iedarbības.  Tā iedarbība palielinās vienlaicīgi cisteīnu lietojot ar selēnu un C vitamīnu. Cisteīns mazina miokarda infarkta risku. Tas palielina asinsvadu sieniņu elastību. Tas palielina organisma aizsargspējas un mazina risku saslimt ar infekciju slimībām. Cisteīns aktīvi cīnās ar onkoloģiskām slimībām. Tas paātrina atveseļošanos procesus, aktivizējot limfocītus un leikocītus. Cisteīns palīdz uzturēt veselīgu fizisku formu, stimulē ātru organisma fizisko funkciju atjaunošanu. Tas notiek pateicoties paātrinātai tauku dedzināšanai un muskuļu audu sintēzei. Cisteīns spēj izjaukt gļotas elpošanas ceļos, labvēlīgi ietekmējot plaušas un bronhus. Cisteīns palīdz arī sakārtot veselību pēc ķīmijterapijas. Turklāt, tas palīdz atveseļoties pēc operācijām, apdegumiem un apsaldēšanās. Stimulē balto asinsķermenīšu aktivitāti.
• Serīns ir pieskaitāms aizvietojamām aminoskābēm, to organisms spēj izstrādāt pats no 3- fosfoglicerāta. Serīnam piemīt aminoskābes un spirtu īpašības. Serīns piedalās citu aminoskābju sintēzē: glicīna, metionīna un triptofāna. Serīns ir viena no svarīgākajām aminoskābēm organismā. Tā piedalās šūnu enerģijas izstrādē. Serīns regulē kortizola līmeni muskuļos. Muskuļi saglabā savu tonusu un struktūru un netiek pakļauti destrukcijai. Veido antivielas un imunoglobulīnu, tādi formējot organisma imūnos sistēmu. Piedalās glikogēna sintēzē uzkrājot to aknās. Serīns normalizē domāšanas procesus un veicina smadzeņu funkcionalitāti. Fosfatidilserīns (serīna īpaša forma) rada ārstniecisku efektu metabolisku miega un noskaņojuma traucējumu gadījumā.
• Arginīns– uztura bagātinātājs sekmē asins apgādi visos ķermeņa orgānos. Uzlabojoties asinsritei, organisma audi veiksmīgāk spēj uzņemt tiem nepieciešamās uzturvielas, piemēram, muskuļaudi tiek apgādāti ar nepieciešamajām aminoskābēm. Produkts būtiski uzlabo fizisko sniegumu treniņu laikā. Lietošana: 100 – 150 ml ūdens jāpievieno 5 g produkta. Lieto 30 minūtes pirms treniņa.
• L-tirozīns– produkts nepieciešams, lai organismā ražotu adrenalīnu, dopamīnu, kā arī melanīnu. Uztura bagātinātājs spēj palīdzēt cīņā ar stresa situācijām, uzlabo garastāvokli un prāta modrību. Tas īpaši nepieciešams veselīgai vairogdziedzera darbībai. Lietošana: 1 kapsula 1 – 3 reizes dienā.
• Citrulīns– dabiski sastopama aminoskābe, kas uzlabo asinsriti un barības vielu piegādi, palielina enerģijas līmeni un samazina nogurumu, kā arī palielina slāpekļa oksīda līmeni. Lietošana: vienu kausiņu (6 g) pirms treniņa nepieciešams sajaukt ar 250 ml ūdens.

BCAA – uztura bagātinātājs satur augstākās kvalitātes BCAA sazarotās ķēdes aminoskābes, kuras ķermenis neražo pats. Sportistiem ļoti vērtīgas un nepieciešamas aminoskābes, kas palielina muskuļu spēku un pozitīvi ietekmē reģenerāciju pēc treniņa, veicina taukaudu samazināšanos un uzlabo fizisko spēju fiziskās slodzes laikā. Produktu iespējams lietot kokteiļa veidā, sajaucot 10 g produkta ar 100 – 150 ml ūdens vai sulas.