Sporta vitamīni

Sporta vitamīni ir kompleksie vitamīnu preparāti, kas iekļauj cilvēkam ikdienas nepieciešamo devu – ūdenī un taukos šķīstošos vitamīnus. Kā svarīga multivitamīnu kompleksu īpašība tiek uzskatīta organisma nodrošināšana ar sabalansētu visu vitamīnu daudzumu, kas nepārsniedz pieļaujamo ieteicamo diennakts devu. Sporta vitamīnos vienmēr ir augsts B grupas vitamīnu daudzums, jo B grupas vitamīniem ir milzīga nozīme fizisku aktivitāšu laikā.

Sporta vitamīni arī satur plaša spektra vitamīnus, kas paredzēti pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai, vitamīnu koncentrācija ir īpaši augsta, kas paredzēti pie intensīvām un fiziskām slodzēm vismaz 3 reizes nedēļā. Kā arī sporta vitamīni īpaši ir piemēroti vīrusu laikā, kas ievērojami uzlabo imunitāti un organisma aizsargspējas.

B1 pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo gremošanas orgānu, nervu un endokrīnās sistēmas darbību, kā arī psiholoģiskās funkcijas, nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Šis vitamīns īpaši nepieciešams pareizai ogļhidrātu maiņai. Nepieciešamo B1 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 200 gramu auzu pārslu vai 100 gramu cūkgaļas. Tas bagātīgi ir arī riekstos, pākšaugos, pienā un piena produktos.

B2 Darbojas kā koenzīms daudzās oksidēšanās un reducēšanās reakcijās, piemēram, elpošanas ciklā. Jo uzturā vairāk kaloriju, jo vairāk vajadzīgs B2 vitamīns. Nepieciešamo B2 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 600 gramu biezpiena vai 50 gramu aknu. Šī vitamīna avoti ir arī gaļa, nieres, zivis, piens un tā produkti, graudaugi un to izstrādājumi.

B3 piedalās enerģijas ražošanā. Ar to veidojas īpaši fermenti, kas ietekmē procesus pārveidošanā no enerģijas uz ogļhidrātiem. Vitamīns B3 palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs, tas ļauj organismam tērēt uzkrāto enerģiju.

B5 uzlabo smadzeņu darbību.

B6 piedalās olbaltumvielu maiņā, uzlabo imūnsistēmas un nervu sistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, uzlabot miega kvalitāti un nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Nepieciešamo B6 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 300 gramu zivs vai 130 gramu sojas pupu, vai 190 gramu nerafinētu rīsu. Tas bagātīgi ir arī gaļā, olās, svaigos dārzeņos, riekstos, pilngraudu produktos.

B9 vai folijskābe ir aminoskābju un olbaltumvielu metabolisma procesu koenzīms. Palīdz nodrošināt šūnu dalīšanos, veicina normālu aminoskābes sintēzi. Sevišķi vajadzīgs grūtniecēm, jo pastiprināti notiek jaunu šūnu veidošanās. Nepieciešamo B9 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 400 gramu zaļo lapu salātu, spinātu vai 200 gramu svaigu zaļo zirnīšu. To bagātīgi satur arī citi tumšzaļie lapu dārzeņi, augļi un ogas, graudaugi (īpaši kvieši) un pilngraudu produkti.

B12 nodrošina šūnu dalīšanos. Uzlabo imunitāti, veicina nervu sistēmas darbību, samazina nogurumu, palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Nepieciešamo B12 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 5 grami aknu vai 100 gramu jēra gaļas, vai trīs olas. Daudz šā vitamīna ir jūras veltēs, sojas mērcē, sojas pienā, pilngraudu produktos.

Antioksidantu grupa (vitamīni C, E, β-karotīns) arī svarīga sportistu uzturā, jo neskatoties uz to, ka sportistu organisma antioksidatīvā spēja ir augstākā nekā cilvēkiem ar mazkustīgo dzīves veidu, tomēr ļoti intensīvo treniņu gaitā aizsargmehānismiem grūti neitralizēt brīvo radikāļu iedarbību.

Minerālvielas ir bioloģiski aktīvās vielas, kuras nodrošina visas orgānu un sistēmu funkcionalitāti. Katram no tiem ir sava loma cilvēka organismā. Ir svarīgi, lai minerālvielas organismā nonāktu ik dienas caur uzturu. Minerālvielu pārsātinājums vai deficīts var ietekmēt visa organisma darbību. Minerālvielas tāpat kā vitamīni nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai.

Nātrijs(Na)-  sārmains ārpusšūnu katjons. Kopā ar kāliju un hloru- viens no trīs nutrientiem, kurš cilvēkam ir nepieciešams lielos daudzumos. Nātrijs cilvēka organismā ir 70-110gr. 1/3 atrodas kaulos, 2/3- šķīdumos, muskuļu un nervu audos. Nātrijs kopīgi ar hloru un kāliju regulē ūdens- sāļu vielmaiņu, uztur līdzsvaru šūnu un ārpusšūnu šķīdumā, nodrošina vienmērīgu osmotiskā spiediena līmeni, piedalās skābju neitralizācijā. Nātrijs regulē asinsspiedienu un muskuļu saraušanos mehānismu, uztur atbilstošu sirds ritmu, piešķir izturību audiem. Nātrijs ir svarīgs gremošanas un izvades orgānu sistēmai, tas notur līdzsvaru vielu iekļuvei šūnās un izkļuvei no šūnām.

Kālijs(K) – svarīgs minerāls un elektrolīts cilvēka organismā. Tas nepieciešams, lai funkcionētu visas dzīvās šūnas, attiecīgi ir arī atrodams visos augu un dzīvnieku audos. Normāla organisma funkcija, tiešā veidā saistītas ar pareizu kālija koncentrācijas regulāciju, kā iekšķīgi šūnās, tā ārīgi. Šis mikroelements ir nozīmīgs organisma elektrisko signālu regulācijai (uztur šūnu polaritāti, neironu signālu radīšanu, sirds impulsu un saraušanās signālu radīšanu), barības vielu un metabolītu transportēšanai, kā arī fermentu aktivizēšanai. Palīdz uzturēt galvas smadzeņu veselību- kālijs ir svarīga minerālviela nervu sistēmas uzturēšanai, kura sastāv no galvas smadzenēm, muguras smadzenēm un nerviem. Kālijs piedalās arī šūnu un starpšūnu šķīduma osmotiskā līdzsvara nodrošināšanā. Kālija trūkuma gadījumā, šķidrumu vielmaiņa tiek traucēta. Nervu sistēmas traucējumi kopā ar arteriālo asinsspiedienu un cerebrālo šķīdumu, kālija nepietiekamības gadījumā var radīt ilgstošas un spēcīgas galvassāpes. Mazina insulta risku- pateicoties, tam ka kālijs piedalās nervu sistēmas regulācijā, sirds darbības un arī ūdens līdzsvara nodrošināšanā, diēta ar augstu kālija saturu mazina risku iedzīvoties insultā. Turklāt, atcerieties, ka organisms absorbē kāliju no dabīgiem uztura avotiem daudz labāk, kā no uztura bagātinātājiem. Sirds veselības uzlabošana- kālijs ir nepieciešams koordinētai muskuļu darbībai. Tas palīdz nodrošināt saraušanās un atslābšanas ciklus, tas attiecas arī uz sirds muskuli un ir tieši saistīts ar kālija metabolismu. Kālija deficīts veicina aritmijas un neregulāras sirds darbības (pulsa) attīstību. Asinsspiediena pazemināšanās- cilvēka organismā ir tāds process, kurš saucas nātrija- kālija vielmaiņa. Tas nepieciešamas vielmaiņas procesiem šūnās, šķidrumu līdzsvaram un pareizai sirds darbībai. Šodienā, uzturā pamatā ir maz kālija un ir daudz nātrija, šāds disbalans rada paaugstinātu asinsspiedienu. Kaulu veselība- zinātniskie pētījumi ir noteikuši, ka kālijs ir nozīmīgs kaulu veselības nodrošināšanai. Ir noskaidrots, ka kālijs mazina kaulu rezorbciju- process, kurā sabrūk kaulu šūnas. Attiecīgi, pietiekams kālija daudzums organismā palielina kaulu blīvumu. Mazina muskuļu krampjus- kālijs nodrošina muskuļu koordinētu darbību un regulē šķidrumu vielmaiņu. Kālija trūkuma gadījumā, var rasties muskuļu spazmas. Turklāt, lietojot kālija bagātus produktus, tas var mazināt menstruālās sāpes. Vēl vairāk, kālija bagāti produkti ne tikai novērš muskuļu spazmas, taču mazina arī to vājumu un nogurumu. Kālijs palīdz cīnīties pret celulītu- parasti, celulītu asociē ar lielu tauku saturu un mazu aktivitāti. Taču, viens no pamata faktoriem, neskaitot ģenētiku, ir ūdens uzkrāšanās organismā. Šķīdumi uzkrājas pastiprinātas sāls un samazināta kālija lietošanas gadījumā.

Kalcijs (Ca)  pieauguša cilvēka organismā ir apmēram 1200gr. kalcija. 99% kalcija atrodas mineralizētajos audos (kauli, zobi), kur tie atrodas kalcija fosfāta veidā un nedaudz, kā kālija karbonāts, kas nodrošina skeleta izturību un cietību. 1% atrodas asinīs, ārpus šūnu šķīdumā, muskuļos un citos audos. Kalcijs palīdz: nodrošina kaulu augšanu un to attīstību, nodrošina kaulu un zobu veselību; uztur audu darbību, šūnās kurām nepieciešama nepārtraukta kalcija apgāde- sirdī, muskuļos un citos orgānos; palīdz asinsvadu darbības nodrošināšanai un nervu signālu nodošanā; palīdz organismam uzņemt D, K vitamīnus, magniju un fosforu; mazina trombu veidošanos risku; nodrošina normālu gremošanas enzīmu darbību.

Magnijs (Mg) – nozīmīga minerālviela organismā, tas nepieciešams, lai normāli varētu funkcionēt ap 300 dažādu fermentu. Kopā ar kalciju un fosforu, magnijs piedalās veselu kaulu radīšanā. Magnijs ir nepieciešams glikozes, aminoskābju, tauku vielmaiņai, tas palīdz transportēt barības vielas un ir nepieciešams enerģijas izstrādē. Magnijs piedalās olbaltumvielu sintēzē, ģenētiskās informācijas un nervu signālu pārvadē. Nepieciešams, lai uzturētu sirds asinsvadu sistēmu. Adekvāts magnija daudzums organismā mazina sirds lēkmes riskus. Magnijs normalizē muskuļu darbību, mazina holesterīna daudzumu, veicina organisma attīrīšanos no dažu tipu toksiskajām vielām. Magnijs, kopā ar B6 vitamīnu, neļauj veidoties nierakmeņiem. Ja pietrūkst, tikai magnijs, tad nierakmeņi parasti veidojas fosfātu tipa (kalcijs savienojas ar fosforu), taču ja pietrūkts vitamīns B6, tad akmeņi veidojas oksalātu tipa (kalcijs savienojumā ar skābeņskābi). Magnijs pazīstams arī kā pret stresa līdzeklis, paaugstināts magnija saturs organismā veicina noturību pret stresa situācijām. Magnija sāļi nomāc ļaundabīgu audzēju attīstību. Magnijs ieteicams arī pastiprināta noguruma gadījumā.

Fosfors (P) ietekmē prāta un muskuļa darbību, vienlīdzīgi ar kalciju piešķir kauliem un zobiem izturību- tas piedalās kaulu audu veidošanās procesos. Fosfors piedalās praktiski visās ķīmiskajās reakcijās, kuras notiek organismā un tas ir elements, kurš piedalās enerģijas izstrādē. Fosfors piedalās olbaltumvielu sintēzē, ietilpst DNS un RNS sastāvā, piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā. Fosfors kopā ar magniju un kalciju veido un uztur kaulu struktūru. Gadījumos, kad fosfora organismā ir pārlieku daudz, tad kalcijs ar to sāk veidot ūdenī nešķīstošus sāļus. Kalcija un fosfora attiecībai būtu jābūt 1:1,5, tad sāļi tiek viegli absorbēti.

Hlors (Cl) –  viens no trijiem nutrientiem, kurš cilvēkam ir nepieciešams lielos daudzumos. Hlors piedalās ūdens līdzsvara nodrošināšanai organismā. Tas nepieciešams adekvātai nervu un muskuļu darbībai, veicina gremošanu, palīdz no organisma izvadīt kaitīgās vielas, palīdz attīrīt aknas no taukiem un ir nepieciešams smadzeņu darbībai.

Sērs (S)  varētu uzskatīt par skaistuma minerālvielu, jo tas ir nepieciešams ādas, nagu un matu veselībai. Tas piedalās enerģijas izstrādes procesos, asins reces procesos, kolagēna sintēzē. Sērs uz organismu iedarbojas pret alerģiski, attīra asinis, veicina smadzeņu darbību, stimulē šūnu elpošanu un palīdz žults izdales procesā.

Jods(I) –   milzīga nozīme organismā- tā ir neatņemama sastāvdaļa tās hormoniem (tiroksīns, trijodtironīns). Hormoni, kuri satur jodu stimulē augšanu un attīstību, regulē enerģētisko un siltuma apmaiņu, pastiprina tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu oksidāciju. Šie hormoni aktivizē holesterīna sabrukšanu, regulē sirds un asinsvadu funkciju, nepieciešami CNS attīstībai. Jods ir biostimulators un imūnstimulātors, traucē veidoties trombiem.

Dzelzs (Fe) piedalās hemoglobīna izveidošanā, vairogdziedzera hormonu sintēzē, kā arī organisma aizsardzībai no baktērijām. Dzelzs nepieciešams, lai veidotu imūnās aizsargšūnas un ir nepieciešams, lai B grupas vitamīni varētu darboties. Dzels ir 70 dažādu fermentu sastāvā, tai skaitā elpošanas procesu nodrošināšanai šūnās un audos, tas piedalās arī, lai neitralizētu kaitīgās vielas. Mijiedarbībā ar citām esenciālajām vielām- C vitamīnu, varu (Cu), kobaltu (Co) un mangānu (Mn) labāk tiek uzņemts dzelzs no pārtikas, taču ja paralēli lieto kalciju (Ca), tad sabrūk dzelzs absorbcija.

Mangāns (Mn) ietilpst aktīvo fermentu sastāvā, kuri piedalās oksidējoši- atjaunojošos procesos (superoksigdismutāze un piruvatkināze). Mangāns ir arī sastāvdaļa fermentiem, kuri formē saistaudus, tas veicina augšanu un skrimšļu, kā arī kaulu veselību. Mangāns ir nepieciešams normālai smadzeņu un nervu sistēmas funkcionalitātei. Tas nepieciešams arī aizkuņģa dziedzera darbībai, enerģijas, holesterīna un nukleotīdu izstrādē; ietekmē tauku vielmaiņu, mazina tauku uzkrāšanos aknā; normalizē cukura saturu asinīs, mazinot to diabēta gadījumā. Mangāns regulē glikozes saturu asinīs un nepieciešams normālai insulīna sintēzei; stimulē askorbīnskābes ieguvi no glikozes. Mangāns ir svarīgākā sastāvdaļa tiroksīna izveidē- nozīmīgākais vairogdziedzera hormons. Tas nepieciešams arī šūnu dalīšanās procesā.

Selēns (Se) –ir pazīstams, kā antioksidants, kopā ar vitamīnu E tas pasargā organismu no brīvajiem radikāļiem. Selēns ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei, tas regulē organismā vielmaiņu un aizsargā no sirds saslimšanām. Selēnam piemīt pret vēža ietekme, tas veicina pareizu šūnu augšanu un attīstību, palielina uzsūkšanās spēju organismā, dziedē miokarda infarkta atmirušās zonas un stimulē imūno sistēmu.

Cinks (Zn) – vairāk, kā 200 fermentu sastāvā, kuri piedalās dažādu vielmaiņu reakcijās, ieskaitot ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un nukleīnskābes sintēzē un sairšanā. Cinks ir pamata sastāvdaļa aizkuņģa dziedzera hormonam- insulīnam, kurš regulē cukura līmeni asinīs. Cinks veicina organisma augšanu un attīstību, tas nepieciešams dzimuma briedumam un dzimtas turpināšanai. Tam ir nozīmīga loma skeleta formēšanā, nepieciešams imūnsistēmas funkcionalitātei, tam piemīt antivīrusu un antitoksiskas īpašības, tas piedalās cīņā pret infekciju slimībām un vēzi. Cinks nepieciešams matu, nagu un ādas veselībai, tas palīdz arī sajust garšu un smaržu. Tas ir spirta pārstrādes fermentos. Cinkam tiek piedēvētas arī antioksidantu aktivitāte, līdzīga kā selēnam, c un E vitamīnam- tas ietilpst superoksīddismutāzes fermentā, kurš liedz organismā veidoties agresīvām un aktīvām skābekļa formām.