Par savu veselību nepieciešams domāt pastāvīgi. Taču, ja ikdienā nesanāk pietiekami daudz laika, lai savai veselībai veltītu nepieciešamo uzmanību, veikalos un aptiekās iespējams iegādāties dažādus vitamīnus un uztura bagātinātājus. Ir arī dažādi produkti, kas atrodami gandrīz ikvienas mājas ledusskapī vai plauktā, un mēs nemaz nenojaušam par to pozitīvo ietekmi uz mūsu veselību. Šajā rakstā uzzini par produktiem, kas ir nozīmīgi cilvēka vienam no galvenajam orgāniem – sirdij, tās veselībai un veselības uzlabošanai.
Olīveļļa. Ir pierādīts, ka cilvēki, kas dzīvo Vidusjūras reģionos un savā uzturā lieto olīveļļu, daudz retāk mirst insulta vai infarkta rezultātā. Tas tika pierādīts pētījumā, kas tika veikts Spānijā, 2013. gadā, un norāda uz olīveļļas labvēlīgo ietekmi uz sirds veselību. Ārsti rekomendē dienā uzņemt vismaz 4 līdz 5 ēdamkarotes olīveļļas. To iespējams uzņemt dažādos veidos, piemēram – kopā ar salātiem, gaļu vai pat konservējumos. Augstākā labuma olīveļļa cilvēka organismā uzlabo lipīdu maiņu un padara šūnas jutīgākas pret insulīnu.
Zivis un citi jūras produkti. Dažādi speciālisti iesaka uzturā lietot zivju eļļu, lai uzlabotu sirds veselību. Zivis satur gan nepiesātinātos taukus, gan antioksidantus, kas būtiski spēj uzlabot sirds veselību. Tāpat zivis satur Omega-3 taukskābes, kas tieši tāpat kā olīveļļa, mazina risku saslimt ar sirds slimībām un infarktu. Visplašāk šādam nolūkam tiek izmantotas treknās zivis – lasis, forele, siļķe, reņģes, kas satur visvairāk Omega-3 taukskābes. Šo taukskābi iespējams uzņemt, uzturā lietojot arī čia sēklas un uztura bagātinātājus.
Ķiploki. Produkts, ko bieži lietojam saaukstēšanās ārstēšanai, izradās, var labvēlīgi ietekmēt arī sirds un asinsvadu veselību. Cilvēka organismā ķiploki palīdz samazināt holesterīna līmeni, kavē trombu veidošanos un palīdz cīņā ar paaugstinātu asinspiedienu.
Ķiploki uzturā jāizmanto regulāri. Ieteicamā dienas deva ir viena ķiploka daiviņa un to iespējams pievienot dažādiem ēdieniem.
Garšaugi. Gandrīz kā visi produkti, kas sniedz labumu cilvēka organismam, arī garšaugi, vislabāko efektu sniedz, kad tiek lietoti svaigā veidā. Viena no būtiskākajām to īpašībām ir spēja samazināt asinsspiedienu, tāpat tie spēj kalpot kā antioksidanti, izvadot no cilvēka organisma liekos sāļus un citas vielas. Plašāk zināmie garšaugi – pētersīļi, dilles, baziliks, rozmarīns ir bagāti ar K, C, E un A grupas vitamīniem, tāpat satur dzelzi, kalciju un citas cilvēka organismam nepieciešamās vielas. Dilles satur 36% dzelzs, kas lieliski palīdz uzlabot asinsriti un kalpo kā lieliska piedeva gandrīz ikvienam ēdienam.
Auzas. Auzas un auzu pārslas ir ļoti labs šķiedrvielu avots, to labvēlīgā ietekme ir saistīta ar gremošanas traucējumu novēršanu, taču tās spēj arī labvēlīgi ietekmēt un novērst sirdslēkmju un insulta risku. Tāpat, izvēles iespēju gadījumā labāk izvēlēties pilngraudu pārslas, tās satur mazāk cukura un konservantu.
Pākšaugi. Pupiņas un zirņi tiek dēvēti par jauno “gaļu“, jo tie satur gandrīz tikpat daudz olbaltumvielu, cik gaļa. Lai arī pupiņās nav tik pat daudz dzelzs kā gaļā, tās atšķirībā no gaļas nesatur piesātinātos taukus, kas var palielināt holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to palielinot arī sirds slimību risku. Gandrīz visi pākšaugi ir arī lielisks minerālvielu un šķiedrvielu avots, kā arī nodrošina vienmērīgu cukura līmeni asinīs. Pākšaugus uzturā var izmantot arī vegāni un veģetārieši.
Gandrīz jebkurš produkts, ko lietojam ikdienā, spēj atstāt labvēlīgu ietekmi uz mūsu sirds veselību, pasargāt to no smagiem saslimšanas riskiem vai vienkārši nodrošināt normālu organisma darbību. Ir svarīgi atcerēties, ka katram no produktiem ir noteikta deva, ko nepieciešams ievērot, lai netiek radīts pretējs efekts. Tāpat svarīgi atcerēties, ka gadījumos, kad saslimšana jau ir notikusi, jādodas pie ārsta, jo ikdienā lietojamie produkti paredzēti profilaksei un saslimšanas tie neārstē tā, kā to dara medikamenti. Par savas sirds veselību jādomā regulāri – jāveic pārbaudes, jāievēro veselīgs dzīvesveids un jāsporto!
